Akrobāti, klauni, žonglieri, iluzionisti un... jā, arī dzīvnieku dresētāji. Jau izsenis vieni no grandiozākajiem cirka priekšnesumiem bijuši dresētāju uznācieni ar mežonīgām lauvām un tīģeriem, milzu ziloņiem, lāčiem un rikšojošiem zirgiem.Tie bija viduslaiki, mīļie. Laiks, kas sen jau kā pagājis. Un nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka dzīvnieku izmantošana cirka priekšnesumos ir neglītas un skumjas viduslaiku domāšanas paliekas. Tīģeri nemēdz savvaļā lēkt cauri degošiem uguns riņķiem, pērtiķiem pat prātā nenāk braukāt ar divriteni pa koka zariem, un lāči, ticiet vai nē, nav dzimuši dejotāji. Cirks, kurā uzstājas dzīvnieki, ir nežēlīgs cilvēka kundzības izpausmes veids. Viens no daudzajiem, kā visiem parādīt, ka pie negodīgiem noteikumiem cilvēks var būt pārāks par dzīvnieku.
Brīvība. Cirks.
Dzīvnieki, kas spiesti uzstāties cirkā, lielākoties jau dzimuši nebrīvē. Viņu senči reiz sagūstīti savvaļā ar mērķi radīt jaunas un jaunas paaudzes cilvēku izklaidei. Tā, piemēram, vienā no vadošajiem cirkiem Amerikas Savienotajās Valstīs – Ringling Bros. and Barnum & Bailey Circus – jaundzimušie zilonēni no mātes tiek nošķirti tūlīt pēc piedzimšanas, neļaujot jaunajai māmiņai pat ar snuķi noglāstīt savu mazuli. Skaidrs ir vien
s – cirkā izmantotajiem dzīvniekiem tiek liegta iespēja jebkad sajust brīvību zem kājām. Retos gadījumos pensijas gadus tie pavada īpašos rezervātos, taču lielākoties cirki mēdz savus četrkājainos algotņus nostrādināt līdz pēdējam elpas vilcienam.Savvaļā ziloņi dienā noiet gandrīz 50 kilometrus un aktīvā kustībā pavada vairāk kā 18 stundas diennaktī. Savukārt lāči spēj skriet ātrāk par trolejbusu, pārsniedzot ātrumu 50 km/h. Cirku realitāte ir graujoša – metāla krātiņš, kurā dzīvnieki, tai skaitā lielie kaķi, spiesti pavadīt lielāko daļu savas dzīves, ir vairākus TŪKSTOŠUS reižu mazāks nekā dzīvnieku dabiskā vide un tiem nepiecie
šamais plašums. Tikai dažas stundas dienā – treniņu un priekšnesumu laikā – dzīvniekiem ļauts spert soli ārpus “metāla cietumiem”, kuros tiem jāguļ uz gandrīz vai pavisam kailas grīdas un jānokārtojas turpat blakus guļvietai. Ziloņi vairākas stundas pirms uznāciena tiek turēti kaut kur ārpusē, cirka aizkulisēs pieķēdēti aiz kājas. Un nevienam nerūp par viņu 50 noietajiem kilometriem vai enerģijas pilnu skrējienu cauri Āfrikas savannai. Tas viss, lai tikai cilvēkam būtu prieks.Bailes. Dresūra. Bailes.
Kāpēc dzīvnieki pakļaujas sava dresētāja iegribām? Suņu un kaķu gadījumā jaunu triku apmācība darbojas pēc “atalgojuma” principa. Citiem vārdiem sakot, par izpildīto triku, pienākas našķis. Taču savvaļas dzīvnieku dresūra ir jau pavisam cita lieta. Vai esat ievērojuši cirka izrāžu laikā dresētāju turam r
okās glītā, spīdīgā papīrā ietītu zizli? Tie nav žonglēšanai paredzēti atribūti, bet gan vizuāli nomaskēta nūjas imitācija, kas dzīvniekam ik sekundi atgādina par iespējamo sodu, ja tas atteiktos paklausīt. Un jūs jau zināt, kā dzīvnieks tiktu sodīts... Sitot.2009. gadā pasaulē lielākā dzīvnieku tiesību organizācija PETA (People for the Ethical Treatment of Animals) uzsāka izmeklēšanu jau minētajā Ringling Bros. and Barnum & Bailey Circus. Tās laikā dzīvnieku tiesību aizstāvjiem ar slēpto kameru izdevās nofilmēt sirdi plosošus kadrus un tūkstošiem cilvēku atklāt, ka nožēlojami ir ne vien ziloņu turēšanas apstākļi, bet arī treniņu laikā izmantotās metodes, proti, no visa spēka sitot “nepaklausīgajam” dzīvniekam ar āmuram līdzīgu nūju, kuras galu veido ass, ieliekts metāla āķis (bullhooks), tiek aizķerta jutīgā āda, īpaši auss apvidū, radot neciešamas sāpes. Tieši tā – sāpes un bailes no tām liek pat vismežonīgākajam (vārda vislabākajā nozī
mē) un graciozākajam dzīvniekam pakļauties absurdām cilvēku iegribām.Skandalozie izmeklēšanas rezultāti atklāj, ka dresūrai tiek pakļauti tikai nepilnu gadu veci zilonēni, pie viņu kājām piesienot raupjas virves un raujot tās uz visām četrām pusēm. Tādā veidā ziloņu mazuļiem tiek mācīts apgulties, apsēsties, stāvēt uz divām kājām vai pat galvas.
Ne mazāk vardarbīgas ir dresūras metodes citos cirkos – "lielie kaķi" saņem trenera sitienus tieši pa seju, zirgi – kārtējo pātagas cirtienu, bet lāča sejai tiek uzvilkts uzpurnis. Vēl jau arī elektriskās šoka ierīces, kuras mēdz izmantot ziloņu apmācības laikā...
Un tā visu mūžu, kas cirkā dzīvojošajiem dzīvniekiem ir krietni vien īsāks nekā sugas brāļiem brīvībā. Savvaļā ziloņi mēdz dzīvot līdz pat 70 gadu vecumam, kamēr cirkā labi ja līdz 40. Ir gadījumi, kad vājās veselības un bīstamu slimību dēļ pelēkie milži, izdiluši līdz pēdējam kaulam, mirst, nesasniedzot pat 30 gadu vecumu. Iemeslu tam
ir vairāk kā pietiekoši, sākot jau ar to, ka dzīvniekiem jāizpilda triki un kustības, kas dabiskos apstākļos tiem nemaz nav raksturīgas un reizēm var būt pat sāpīgas.Ciešanu ķēde nepārtrūkst pat laikā starp izrādēm un treniņiem. Ja ne piesieti pie metāla ķēdes vai iesprostoti būrī cirka aizkulisēs, dzīvnieki vairākas stundas pavada tumšā, smakojošā cirka vagonā vai smagā auto kravas nodalījumā, braucot no vienas pilsētas uz otru. Vasarās tajos mēdz būt pārāk karsti, ziemā – auksti, un, sasniedzot galamērķi, dzīvnieki bieži vien ir pārguruši no garā brauciena.
Vai tad cirka dzīvniekus nepasargā likums?
Pirmkārt, jāsaprot, ka pat ideālos apstākļos un bez liekas, pret dzīvniekiem vērstas vardarbības savvaļas zvēru (un citu dzīvnieku) izmantošana cirka priekšnesumos ir nosodāma jau pēc savas b
ūtības vien. Dzīvniekam tiek atņemts viss – viņa brīvība, ģimene, iespēja izpaust savu dabisko uzvedību un veidot ciešu saikni ar citiem savas sugas brāļiem. Pat ja šķiet, ka kaķiem un suņiem triku izpildīšana emocionāli varētu būt mazāk traumējoša, arī mājas mīluļi, kuri uzstājas cirkā, tiek nostrādināti pēc pilnas programmas un pelnītas atpūtas vietā spiesti riņķot ap savu asi uz divām kājām atkal un atkal.
Jo grūtāk klājas savvaļas dzīvniekiem, kuriem plašums, brīvība un mežonība ir vitāli nepieciešama izdzīvošanai. 
Un cirkā nekas no tā nav iespējams! Ja kāds jums mēģina iebarot stāstiņus par bērnu un jauniešu izglītošanu ar cirka dzīvnieku priekšnesumu palīdzību, tad ziniet – tās ir pilnīgas muļķības! Vērojot, kā pērtiķis min trīsriteņa pedāļus vai, stāvēdams uz divām kājām, jāj zirga mugurā, par viņa dabisko uzvedību visticamāk neuzzināsiet neko!
Otrkārt, ar nožēlu jāatzīst, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru Kabineta noteikumos (Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās) minētais vardarbības aizliegums pret dzīvniekiem reālajā dzīvē kļūst mazliet pašķidrs attiecībā pret cirku. Daudzie sitieni, pērieni un belzieni, kas izraisa ļoti lielas sāpes, daudzu acīs tiek uzskatīta par neatņemamu dresūras sastāvdaļu un tamdēļ mazāk nosodāma. Taču tas nemaina faktu, ka dzīvnieks tiek sists. Jau minētā Ringling Bros. and Barnum & Bailey Circus un Great British Circus dresētāji ar nūjas āķi mēdz sist tieši pa ziloņa auss apvidu, kas ir jutīgākā šo dzīvnieku ķermeņa daļa, un tad ar visu spēku vilkt āķi lejup. Aculiecinieki pat 
ir iemūžinājuši vairākus videokadrus un foto, kuros redzami lieli asins plankumi aiz ziloņa ausīm. Reizēm sišana turpinās veselu pusstundu no vietas – tikai lai parādītu, kurš te ir noteicējs.
Visbeidzot, Eiropas Savienībā nav vienota likuma, kas attiektos tieši uz cirka dzīvnieku labturību un aizsardzību, taču Latvijā esošajiem cirkiem (tai skaitā ārvalstu cirkiem, kas šeit sniedz viesizrādes) jāpakļaujas vairākām Eiropas Padomes regulām un direktīvām, kas nosaka ierobežojumus savvaļas dzīvnieku tirdzniecībai un transportēšanai.
Rakstā izmantotais fotomateriāls:
© PETA (People for the Ethical Treatment of Animals)
© http://www.all-creatures.org/
Rakstā izmantotie avoti:
http://www.peta.org/
http://www.circuses.com/
http://www.dzd.lv/
